2024.gada 29.maijs. Šodien esam iesnieguši savus priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai nodokļu sistēmas pilnveidošanai. Ceram, ka minētās institūcijas ieklausīsies mazo un vidējo uzņēmumu viedoklī, padarot mūsu nodokļu sistēmu draudzīgāku un saprotamāku uzņēmumiem! Zemāk var iepazīties ar pilnu priekšlikumu versiju. Īpašs paldies Aivai Diknerei par lielo ieguldījumu priekšlikumu tapšanā!

1. Ierosinām paredzēt nodokļu samazinājumu jaundibinātiem uzņēmumiem, kurus vada gados jaunie uzņēmēji (noteikt konkrētu vecuma slieksni), vai arī kuri atgriežas Latvijā no emgrācijas.

2. Lūdzam pagarināt termiņu, kurā var prasīt termiņa pagarinājumu nodokļu samaksai. Agrāk termiņš bija 30 dienas, pēc tam tika samazināts vēl pāris reizes. Jo uzņēmējs var redzēt apmēram tikai pēc mēneša, vai izpildās viņa plānotā naudas plūsma un beigās sanāk par vēlu pieprasīt pagarinājumu.

3. Lai nebūtu uzņēmējiem jāpieprasa uzziņa no VID gadījumos, kad VID konsultanti sniedz atšķirīgu skaidrojumu, aicinām izveidot vienotu sistēmu, kur VID konsultanti var redzēt iepriekš sniegtās atbildes konkrētajam uzņēmumam.

4. Kokapstrādes nozarē rudenī un pavasarī darbība apstājas uz kādu 1 - 1,5 mēnesi, jo uz ceļiem tiek  izliktas svara ierobežojuma zīmes (ko kontrolē VAS “Latvijas Valsts ceļi” vai vietējā pašvaldība). Būtu loģiski uz šo laiku dot nodokļu nomaksas brīvdienas, jo kokapstrādes ražotnēm darbība apstājas pilnībā - nevar ne pievest izejmateriālus, ne aizvest gatavo produkciju.

5. Ierosinām paredzēt, ka tiek pagarināts atskaišu iesniegšanas termiņš VID līdz nākošā mēneša vai ceturkšņa 25.datumam. Jo darbu prasa katras atskaites iesniegšana un laukos pārsvarā ir mazie uzņēmumi un pašnodarbinātas personas, kas burtiski cīnās par izdzīvošanu. Tādējādi var aizkavēties gan samaksa grāmatvedim, gan arī laukos ir ierobežots skaits ar grāmatvežiem, kas var sniegt pakalpojumus pašnodarbinātām personām, līdz ar to ne vienmēr izdodas iesniegt termiņā visas atskaites.

6. Atvieglot Pievienotās vērtības nodokļa reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Jau vairākus gadus mazie uzņēmumi, jaundibinātie uzņēmumi (turpmāk tekstā SIA) saskaras ar problēmām piereģistrēt VID PVN statusu, jo jautājumi, kurus uzdod VID, ir pretrunā ar citām likuma normām, tie ir neskaidri un vērsti uz prognozēm, nevis uz faktiem, kā, piemēram, prasības, ja SIA vadītājs grāmatvedību kārto pats, tad ir jāiesniedz dokumenti par to, ka viņš ir apguvis grāmatvedību, ko neprasa neviens likums, ja SIA ir 1 dalībnieks, kurš ir arī SIA valdes loceklis. Vai arī gadījumos, kad jaundibinātam SIA ir jāiesniedz nomas līgums par juridisko adresi un, neņemot vērā paskaidrojumus, ka juridiskā adrese ir adrese, kur ir sasniedzama SIA valde, atsaka PVN reģistrāciju. Ir bijuši gadījumi, kad SIA, kurš grib sākt sniegt viesu mājas pakalpojumus, atsaka ar teikumu, ka, lai SIA pastrādā un pierāda, ka strādā un tad prasa PVN statusa reģistrāciju un nereaģē uz iebildumiem, ka, lai sniegtu viesu mājas pakalpojumus, SIA ir nepieciešama reklāma Facebook, vai līgums ar Booking.com, kas abi ir ārvalstu uzņēmumi un PVN likums aizliedz saņemt pakalpojumus no citu dalībvalstu nodokļu maksātājiem, kamēr SIA nav PVN statuss. Šobrīd Latvijā ir ļoti augstas materiālu iegādes cenas un, ja SIA nav reģistrēts PVN reģistrā, tad viņa izdevumi palielinās par PVN vērtību un viņam ir ļoti grūti ražot produktu vai sniegt pakalpojumu par klientiem pieejamām cenām, kas bremzē Latvijas kopējo attīstību un labklājību.

Sekas, kuras izraisa šāda VID darbība, ir:

• Šobrīd ļoti daudz uzņēmēji pērk SS SIA ar PVN statusu par aptuveni EUR 1000, jo SIA vadītāji un grāmatveži baidās prasīt VID PVN statusa reģistrāciju, jo ir saņēmuši atteikumus, vai ir dzirdēts, ka tas ir ļoti grūti izdarāms vai ir neiespējami.
• Daudzi aiziet pelēkajā ekonomikā, jo viņiem lētāk sanāk strādāt nelegāli, nekā legāli, jo, ja viņi tāpat nevar atgūt PVN priekšnodokli par materiālu iegādi, nevar noteikt konkurētspējīgu cenu, tad kādēļ maksāt citus nodokļus, kas vēl sadārdzinātu preču un pakalpojumu cenu;
• Tiek samazināti valsts budžeta ieņēmumi, jo valsts budžeta lielākie ieņēmumi ir no PVN, katrs uzņēmums, kurš ražo produktu, sniedz pakalpojumus un ir PVN maksātājs, pievienojot savu vērtību precei vai pakalpojumiem, pārdod to dārgāk, ja tas tiek pārdots citam uzņēmumam, kurš ir PVN maksātājs, tas atkal savam produktam pievieno vērtību un pārdod tālāk, līdz gala produkts nonāk pie PVN gala maksātāja, kurš nav PVN maksātājs, kurš pārsvarā ir fiziska persona, līdz ar to valstij ir izdevīgāk, ja ir vairāk PVN maksātāji, jo ar to pildās valsts budžets, bet, ja uzsvars tiek likts uz to, ka nereģistrē PVN statusu ar domu, ka visi ir krāpnieki, vai ar domu, lai neprasa atpakaļ pārmaksāto PVN, tad tas ir ceļš uz nabadzību, jo neļauj attīstīties ne uzņēmumiem, ne valstij kopumā.

 

7. Pašnodarbinātajiem jāiesniedz katru ceturksni ziņojums VID, ja ieņēmumi nepārsniedz 5 000 EUR līmeni, ja vien neatceras konkrētā termiņā atzīmēt un tad var sniegt ziņojumu par gadu. Vai būtu iespējams paredzēt iespēju, ka slieksni var atzīmēt arī vēlāk, lai nebūtu jāiesniedz VID ziņojums par katru ceturksni?

 

8. Atļaut mazajiem SIA uz iesnieguma pamata izvēlēties PVN deklarāciju iesniegt vienu reizi mēnesī, nevis kā tas ir līdz šim, ka, ja SIA iepriekšējā gada apgrozījums bija zem 40000 EUR (2024. gadā 50000 EUR), tad viņam PVN deklarācija piespiedu kārtā bija jāiesniedz vienu reizi ceturksnī:

Negatīvās sekas, ko tas rada:

• Šī norma daudziem SIA palielina birokrātiju, jo katru mēnesi ir jāseko līdzi vai apgrozījums nepārsniegs 40000 EUR (2024. gadā 50000 EUR), jo, ja apgrozījums pārsniedz noteikto slieksni ceturkšņa vidū, kādā citā mēnesī, tad viņam ir jāzina tas, ka no šī mēneša viņa PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis;
• Ja kāds SIA pēkšņi sniedz pakalpojumu vai pārdot preci citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, tā automātiski viņam ir jāzina, ka PVN iesniegšana turpmāk būs vienu reizi mēnesī;
• Negatīvās sekas PVN nomaksai, ja SIA vadītājs nav noprognozējis pareizi un uzkrājis par trīs mēnešiem maksājamo PVN, tad visdrīzāk kādu laiku viņš būs nodokļa parādnieks un no tā cieš valsts budžets un arī uzņēmēji, jo lielākajai daļai uzņēmēju gribas strādāt legāli, samaksāt nodokļus, ja tas nav ļoti sarežģīti.
• Šī norma īpaši ietekmē tos mazos SIA, kuri strādā tuvu šim slieksnim, jo ļoti bieži ir tā, ka vienu gadu viņiem PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis, viņš pie tā pierod, tad gada beigās decembrī apgrozījums samazinājās, nākamajā gadā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš ir vienu reizi ceturksnī, SIA atkal ir jāpārkārto visa sava naudas plūsma un sistēma, lai piemērotos PVN deklarācijas iesniegšanas termiņam un šis it kā atvieglojums vairāk sarežģī dzīvi un darbu, nekā atvieglo to.

9. Atcelt iekšzemes avansa maksājumu deklarēšanu PVN deklarācijā atlīdzības saņemšanas, samaksas mēnesī par precēm un pakalpojumiem, ļaut tos deklarēt pēc preču un pakalpojumu saņemšanas pamatojoties uz nodokļu rēķinu, pielīdzināt to ar ES apliekamo personu darījumu deklarēšanai, kad darījumu PVN deklarācijā norāda, tad kad pakalpojums vai prece ir saņemti, pamatojoties uz pavadzīmi, vai gala rēķinu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120. pantu, šobrīd PVN no saņemtajiem, samaksātajiem avansiem par precēm un pakalpojumiem par darījumiem iekšzemē PVN deklarācijā ir jānorāda brīdī, kad atlīdzība ir saņemta, samaksāta, nevis tad, kad ir saņemta prece un pakalpojums uz nodokļu rēķina pamata, bet darījumos ar ES apliekamām personām avansa maksājumus PVN deklarācijā nenorāda, tur norāda tikai darījumus par precēm un pakalpojumiem par pamatu ņemot nodokļa rēķinu, respektīvi, pēc preces vai pakalpojuma saņemšanas.

Negatīvās sekas, kuras izraisa avansa maksājumu norādīšana PVN deklarācijā mēnesī, kad ir saņemta, samaksāta atlīdzība, bet nav saņemta prece vai pakalpojums:

• Tas sarežģī grāmatvedības uzskaiti, jo darījumiem iekšzemē un darījumiem ar ES PVN apliekamām personām ir jāveic atšķirīga uzskate, papildus, ja vēl kāds no šiem avansa maksājumiem ir par darījumiem, kuriem piemēro PVN reverss iekšzemē saskaņā ar Pievienotās vērtības likumā 141., 142., 143., 143¹., 143²., 143³. pantiem, tad, lai uzrādītu PVN deklarācijā PVN, kurš pat nav jāmaksā, ir jāizdomā kaut kāda ļoti sarežģīta sistēma, kas atņem resursus saimniecisko darbu veikšanai, attīstībai.
• Tas rada neprecizitātes grāmatvedības uzskaitē, vairo atskaišu labošanu un nepareizi aprēķinātu PVN, jo, ja tiek samaksāts avanss un uzņēmums to iekļauj PVN deklarācijā vienā mēnesī un pēc diviem mēnešiem saņem nodokļu rēķinu, un grāmatvedis, vadītājs ir aizmirsis, ka bija samaksāts avanss, ka tas jau ir iekļauts PVN deklarācijā, tad atkārtoti PVN deklarācijā tiek iekļauts šis darījums, dubultā tiek samazināts maksājamais PVN valsts budžetā un šīs kļūdas bieži vien atklājas tikai sagatavojot gada pārskatu un tad masveidā tiek labotas PVN deklarācijas.
• Tas rada vairāk darba VID darbiniekiem, jo, ja VID darbinieki, salīdzinot PVN deklarācijas, uzķer, ka viens SIA PVN deklarācijā ir norādījis lielāku summu par otru SIA, tad VID cenšas sazināties ar šiem darījumu partneriem, lai atrastu, kurā pusē ir šīs kļūdas, veicina kļūdu novēršanu, bet tur tiek ieguldīts milzīgs darbs no visām pusēm.
• Rodas dīvainas likumu interpretācijas, jo VID darbinieki saprot, kur rodas šī problēma, ka tā rodas no uzskaites sarežģītības, un iesaka uzņēmējiem pārkāpt likumu un vienoties ar darījuma partneriem par to, kā deklarēs avansa maksājumus vai samaksas brīdī kā to nosaka likums vai pie nodokļu rēķina saņemšanas pēc darījuma izpildes, kas ir pretēji šobrīd spēkā esošajiem likumiem. Tas rada neskaidrības tiem SIA, kuri cenšas izburties cauri likumiem, ievērot tos, bet kādā brīdī VID iesaka pārkāpt likumu, lai ir vienkāršāk, tad tas noteikti rada dīvainu uztveri par likumību un tiesiskumu.

10. Atcelt Valdes locekļu atalgojumu saskaņā ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 1.panta 2) punktu m) apakšpunktu kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; un 14.panta divpadsmit prim daļu Kapitālsabiedrības valdes loceklim, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem, obligāto iemaksu objekts nav mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu. Šī likuma norma varbūt ir iespējama pakalpojumu sniegšanā, kur nav tik daudz materiālās izmaksas, bet preču pirkšanā un pārdošanā, starpniecības pakalpojumos tā darbojas ļoti neloģiski un vairo pelēko ekonomiku, 2024. gadā šis apgrozījuma slieksnis ir 3500 EUR mēnesī, kas ir ļoti maz, bet izmaksas aprēķinot minimālo algu ir ļoti būtiskas.

Negatīvās sekas, ko rada šī likuma norma:

• Ja lietoto automašīnu pārdevējs mēnesī pārdod vienu automašīnu par 3600 EUR, kur automašīnas iegādes izdevumi ir 3300 EUR, nopelnījis viņš ir 300 EUR, tad viņš jau automātiski strādā ar zaudējumiem, jo minimālās algas izmaksas ir 865.13 EUR, tātad viņš var strādāt tikai tad, ja viņš zina, ka mēnesī pārdos vismaz 3 automašīnas, ja viņš to nespēj, tad viņam ir jāpāriet uz pelēko ekonomiku, jo savādāk viņš cenšoties kaut ko darīt automātiski pārkāpj Komerclikuma 169. panta pirmo daļu Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Līdz ar to valdes loceklis nedrīkst tērēt uzņēmuma līdzekļus vairāk, nekā uzņēmums var atļauties noteiktajā situācijā. Ja cilvēks grib strādāt likumīgi, tad viņš strādā pēc likuma, ja likums ir izveidots tā, ka strādājot saskaņā ar viena likuma normu, tiek pārkāpta cita likuma norma, tad vieglāk ir strādāt nelikumīgi.
• Latvijā ir ļoti daudz SIA, kuri ir mazie SIA, kuros dalībnieks, valdes loceklis, darbinieks ir viena persona, jo pašnodarbinātā statuss un nodokļu aprēķināšanas kārtība, grāmatvedība ir sarežģīta, maksājamo nodokļu iznākums ir neprognozējams, līdz ar to tiek dibināti mazie SIA, lai varētu strādāt un darboties savā izvēlētajā jomā, jo Latvijā ir ļoti daudz talantīgi cilvēki, kuri darbojas, attīstās un rada tādus produktus, kādi nav nekur citur, bet ar šādiem likumu ierobežojumiem viņi tiek iedzīti lamatās.

11. Atcelt obligāto minimālās algas aprēķinu saskaņā ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu ⁴pantu. Minimālais obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana un obligāto iemaksu veikšana, jo tas kropļo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, tas uzliek papildu slogu un atbildību par darbinieku ieņēmumiem SIA, ja darbinieks ir nodarbināts uzņēmumā nepilnu darba laiku, dažas stundas mēnesī. Šobrīd piemaksas grāmatvedībā liek nevis par produktīvu darbu, bet lai izpildītu likuma prasības. Šobrīd šis režīms straujiem soļiem vairo pelēko ekonomiku un nodara vēl lielāku kaitējumu valsts budžetam. Šis režīms sāka darboties 2021.gada vidū, kad uzņēmēji tik tikko nāca ārā no Covid 19 krīzes, izturīgākie SIA savilka jostas un sāka maksāt darbiniekiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku mēnesī, minimālo algu, jo viņiem bija vajadzīgi šie darbinieki, lai nodrošinātu darba procesu. 2022.gadā varēja redzēt, ka šis režīms bija radījis zaudējumus ļoti daudzu mazo uzņēmumu grāmatvedībās, respektīvi, vairojot viņu parādus valstij, vai piegādātājiem, darba algu parādus un uzņēmējam bija jāpiemaksā no savas kabatas, lai SIA varētu turpināt darboties. 2022. gadā tas izraisīja diezgan lielu cenu celšanos Latvijā it īpaši veikalos, jo lielveikalos visbiežāk darbinieki tiek nodarbināti ar nepilnu darba slodzi. 2023. gadā pacēla minimālo algu uz EUR 620, ar to ļoti daudz mazie SIA vai nu izbeidza darbību vai aizgāja pelēkajā ekonomikā, jo vairs nevarēja pavilkt šo slogu. 2024. gadā minimālo algu palielināja uz EUR 700, šobrīd legāli strādā tikai izturīgākie no mazajiem un vidējiem SIA, jo darba algas izmaksas uz vienu darbinieku no 2023. gada sākuma līdz šim brīdim ir pieaugušas par EUR 247.18 (bruto algas kāpums + darba devēja VSAOI). Tieši šī aspekta dēļ strauji ceļas cenas veikalos, tai skaitā lielveikalos, jo tur ir daudz nodarbinātie tuvu minimālajai algai un likumdevējs ar šo ceļ cenas Latvijā, kas no vienas puses valdībai ir izdevīgi, jo pieaug PVN valsts budžetā, bet tas uzņēmējos izraisa negribēšanu maksāt nodokļus ne centa vairāk, jo neredz atdevi no valsts. VID darbinieki uz šo iesaka pieņemt darbā invalīdus un pensionārus, kas izklausās ļoti dīvaini, jo tad veselīgi cilvēki brauc projām vai sēž mājās, un šeit paliks strādāt tikai invalīdi un pensionāri?

Negatīvās sekas, ko rada šī likuma norma:

• Vairojas pelēkā ekonomika, nelegālā nodarbinātība, jo, pie šī režīma strauji ceļot minimālās algas, SIA nevar samaksāt tik straujā tempā celto nodokļu un darba algu slogu;
• Tiek atlaisti darbinieki, kurus nodarbina uz nepilnu slodzi un tie aizbrauc no Latvijas, rodas darbaspēka trūkums;
• Rodas arvien vairāk cilvēku un SIA, kuri principā negrib maksāt nodokļus, jo šis režīms tika ieviests laikā, kad uzņēmējdarbības vide atjaunojās un neļāva “ievilkt elpu”, jo bija jārisina valdības un likumdevēja radīto krīzi un, visus pēdējos gados strauji ceļot minimālo algu, mazie un vidējie SIA netiek tam līdzi un viņiem paliek vienalga par likumu ievērošanu, rodas pretreakcija, negribēšana maksāt nodokļus.
• Ja tas tika ieviests, lai pildītu veselības budžetu, tad atdevi no tā neredz, jo bezmaksas medicīna vēl joprojām attālinās no cilvēkiem, tas rada pretreakciju pret šo režīmu, tad labāk ieviest, vai nu Pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozs/ veselības aprūpes minimumu, par ko runāja pirms vairākiem gadiem, vai pāriet uz maksas medicīnu, obligātajās veselības apdrošināšanām, bet samazinot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
• Tas strauji palielina cenas veikalos un citos pakalpojumos, un, ja cilvēks tiek iedzīts stūrī, kad vai nu pirkt ēst un apģērbu, lai varētu dzīvot un strādāt, vai maksāt nodokļus, tad cilvēki ar veselīgu domāšanu izvēlēsies pirkt ēst, apģērbties un aizies pelēkajā ekonomikā, pieņemot, ka varbūt būs jāmaksā soda naudas, bet izvēlēsies sevi, nevis strauji augošu nodokļu slogu.
• SIA tiek uzlikts slogs uzņemties atbildību par darbinieku ieņēmumiem, kas nav īsti pareizi, jo SIA ir saimnieciskā darbība, kura darbojas peļņas gūšanai un kurš maksā darbiniekam konkrētu algu (samaksu) par padarīto darbu. Bet šis režīms uzliek SIA par pienākumu auklēties ar darbinieku kā bērnu dārzā, ja darbinieks negrib strādāt pilnu slodzi, SIA tas ir papildus slogs, ja SIA nevajag darbinieku uz pilnu slodzi, pie šī režīma ir jāizdomā kaut kādi darbi, lai nodarbinātu darbinieku, lai viņš atpelnītu likumdevēja noteikto algu nevis SIA noteikto algu.

12. VID nodokļu maksātāja reitingā ieviest pareizu algu aprēķinu, jo šobrīd tas rada to, ka nodokļus negribas maksāt, jo tam nav jēgas, ļoti daudzi uzņēmumi ir spiesti maksāt darbiniekam lielāku algu, nekā viņš nopelna, lai izpildītu likuma prasības (divos iepriekšējos punktos uzskaitītais). Ļoti bieži tas noved pie tā, ka darbiniekam stundas likme ir apmēram EUR 14, trīs reizes lielāka par valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi, bet VID nodokļu maksātāja reitingā tiek samazināts uz B reitingu tikai dēļ darba algas novērtējuma, kur viss pārējais - atskaišu iesniegšana, nodokļu nomaksa ir teicami, jo netiek ņemtas vērā nostrādātās stundas, kuras VID EDS ir pieejamas Darba devēja ziņojumos katru mēnesi par katru darbinieku, tiek norādītas nostrādātās stundas, tādējādi pareizāk būtu kopējo bruto algu uzņēmumā dalīt uz nostrādātajām stundām, ieviest VID reitingā un pēc tā veikt novērtējumu.

Sekas, kuras izraisa šāda VID darbība, ir:

• Mazajiem un vidējiem SIA, dēļ šī rodas iespaids, ka daļai darbinieku jau tāpat obligātā minimālā alga ir piespiedu kārtā veicama, piemaksājot papildus, jo ņem vērā minimālo mēneša darba algu, bet ja vēl dēļ tā, ka alga tiek maksāta trīs reizes lielāka par valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi, VID samazina novērtējumu, tad tas izskatās pēc valsts šantāžas, ka, lai nokļūtu A reitingā ir jāmaksā vēl lielākas algas, kuras uzņēmējs jau tāpat maksā trīs reizes lielāku par valsī noteikto minimālo stundas tarifa likmi. Tas rada pretreakciju un tie mazie un vidējie SIA, kuros strādā pats dalībnieks, valdes loceklis, kurš ir arī darbinieks, pēc šī reitinga samazina savas algas līdz minimumam, jo principā nevēlas maksāt ne centa vairāk nodokļos un labāk pārtiek no dividendēm.
• VID nodokļu maksātāja reitings ir ļoti labs instruments kā motivēt uzņēmumus iesniegt atskaites laikā, samaksāt nodokļus, lai nav nodokļu parādi, bet dēļ veida, kā tiek aprēķināts darba algas novērtējuma, SIA nav jēgas censties, lai nokļūtu A līmenī, jo šī sadaļa rēķinās nekorekti un reitinga tabula zaudē motivējošo jēgu.
• Zūd labā griba maksāt nodokļus, jo tas netiek novērtēts, pensiju labāk krāj dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos, par medicīnas pakalpojumiem jau maksā paši, jo bezmaksas medicīna ir grūti sasniedzama.

13. Atcelt prognozēto neapliekamo minimumu un ieviest fiksēto neapliekamo minimumu visiem cilvēkiem vienādu, vai tas ir mazāks vai lielāks, tam pat nav būtiskas nozīmes, bet šobrīd, kā darbojas prognozētais neapliekamais minimums, tas rada šaubas un bailes, ka kaut ko atņems un jebkādas šaubas un bailes bremzē attīstību, vairo veselības problēmas un pelēko ekonomiku. Formulas, kā izrēķināt prognozēto neapliekamo minimumu, ir ļoti sarežģītas un cilvēkiem rodas iespaids, ka viņi tiek apkrāpti, jo diezgan loģiski ir, ja kaut kas tiek pasniegts ļoti sarežģīti, tad ir liela varbūtība, ka apakšā ir krāpšana. Pat Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā ir skaidri saprotami noteikts neapliekamais minimums, bet Latvijas iedzīvotājiem šīs prognozes, neziņa, sarežģītība vairo neuzticēšanos likumdevējam, valsts pārvaldei, darba devējiem, grāmatvežiem, VID darbiniekiem u.t.t. Algu aprēķinos šobrīd ir tik daudzi mainīgie, ka lielākā daļa grāmatvežu pat vairs nepārbauda, vai nodoklis ir aprēķināts pareizi, ko programma aprēķina, proti, ja VID EDS ņem pretī, tad var nopūsties, ka izdevās un pareizi aprēķināti nodokļi ir otršķirīgi, pareizi aprēķināta alga ir otršķirīga, jo sistēma ir tik sarežģīta, ka ar kalkulatoru veikt pareizības pārbaudi tas ir milzīgs process, jo, kad tiek līdz aprēķina beigām, jau ir aizmirsts, ko vispār rēķināja. Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai (Rīgā 2017. gada 14. novembrī (prot. Nr. 57 11. §)) nav izlasāmi ne grāmatvežiem, ne uzņēmējiem, tie ir uzrakstīti tik sarežģītā valodā, ka ir vajadzīgs tulkojums uz saprotamu latviešu valodu. Bez mainīgā neapliekamā minimuma ir vēl mainīgā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas ir vēl viens izaicinājums, bet, ja atceltu vismaz mainīgi neapliekamo minimumu, tad ar otru mainīgo vēl varētu sadzīvot.

Negatīvās sekas, ko rada šis neapliekamā minimuma modelis:

• Vairo pelēko ekonomiku, kas rodas no neuzticēšanās likumdevējam, valsts pārvaldei, VID darbiniekiem, darba devējiem, grāmatvežiem, nelegāli saņemtā alga ir skaidri gaiši saprotama, oficiālā alga izraisa šaubas par to, cik darbinieks saņems algu uz rokas.
• Šaubas un bailes, ko rada šis modelis, vairo veselības problēmas, vēl vairāk noslogo veselības pakalpojumu sniegšanu un to nepieejamību;
• Lielo algu saņēmējiem neapliekamais minimums tiek atņemts, radot iespaidu, ka viņi tiek sodīti, jo ir par daudz naudas, bet nodokļi ir jāmaksā arī par lielajām algām;
• Mazo algu saņēmēji cieš no tā, ka viņi nezina, kādu algu saņems nākamajā gadā vai pēc 31. jūlija, kad mainās VID prognozētais neapliekamais minimums;
• SIA nevar pilnīgi uzticēties darbiniekiem, kad ir vienošanās par algu “uz rokas”, rodas jautājumi, vai darbinieks viņam nekļūs dārgāks, vai darbinieks neieliks ķeksīti nepiemērot neapliekamo minimumu, un otra dilemma SIA, ka darbinieks nenāk strādāt, ja viņš nezina, kāda būs alga “uz rokas” un labāk strādā nelegāli, jo tur viņš noteikti zina, cik saņems algu “uz rokas”.
• Tas rada milzīgu darbu gan grāmatvežiem, gan VID darbiniekiem, tas vairo administratīvo slogu, jo neapliekamais minimums var mainīties vairākas reizes gadā, VID rēķina prognozes un sūta tās VID EDS, grāmatvedis tās ņem no sistēmas, liek programmā katram darbiniekam vairākas reizes gada laikā, darbinieki nāk ar jautājumiem par algu izmaiņām, grāmatvedis nevar atbildēt par VID prognozēm, VID darbinieki saņem neskaitāmus zvanus un rakstiskus jautājumus uz kuriem jāatbild, atbildes bieži vien ir neskaidras, jo noteikumi ir sarežģīti, vai tiešām nodokļu pieaugums no šī modeļa valsts budžetā ir tik liels, vai cilvēkiem izdevīgums ir tik liels, lai atmaksātos visas šīs problēmas?
• Pie šī modeļa Latvijai nav vajadzīgs ārējais ienaidnieks, viņa iznīcinās pati no iekšienes.

14. Ieviest modeli, ka nodokļu grāmatiņa automātiski piesaistās cilvēka darba vietai, kurā cilvēks strādā. Ja cilvēks grib to iesniegt citā darbavietā, tad to var izdarīt manuāli, bet tā obligāti piesaistās vismaz vienai darbavietai – atstāt iespēju cilvēkam mainīt nodokļu grāmatiņu iesniegšanu no vienas darba vietas citā darbavietā. Jo šobrīd tā ir problēma, ka uzņēmējiem ir jādzenā darbinieki, lai viņi iesniegtu nodokļu grāmatiņu darba vietā, papildu šobrīd ir iespēja cilvēkiem mainīt neapliekamo minimumu, kas nodara kaitējumu SIA, jo šobrīd Latvijā vēl joprojām darbojas tas, ka, kad darbinieks piesakās darbā, galvenais jautājums ir, cik viņš saņems algu “uz rokas”, bet to noteikt ir gandrīz neiespējamā misija, jo ir ļoti daudz mainīgie, vai darbinieks vispār iesniegs nodokļu grāmatiņu, vai viņam ir apgādājamās personas, kādu neapliekamo minimumu noprognozēs viņam VID, jo tas ļoti bieži ir nezināmais gan SIA, gan pašam darbiniekam un nav skaidrs, kāpēc vienā gadā tiek atņemts neapliekamais minimums un citā gadā iedots pilns neapliekamais minimums un vēl citā gadā neapliekamais minimums tiek mainīts vairāk par divām reizēm gadā. Šī sarežģītā situācija Latvijā ir jau no 2018. gada likumu izmaiņām, kad cilvēki dzīvo neziņā, cik lielu algu saņems pēc pusgada, cik SIA būs jāmaksā nodokļos. Ja pēc vienošanās par algu “uz rokas” cilvēks paklausa VID darbinieku ieteikumiem un nodokļu grāmatiņā ieliek ķeksīti nepiemērot neapliekamo minimumu, vai arī ieliek ķeksīti piemērot nevis 20% IIN, bet 23% IIN, tad uzņēmējs ir iedzīts sprukās un darbinieks saņem prēmiju no valsts budžeta iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, bet SIA vadība jūtas piekrāpta, tas ir papildus slogs uzņēmējdarbības videi.

Negatīvās sekas, ko izraisa šobrīd spēkā esošais modelis par nodokļu grāmatiņu iesniegšanu:

• Bieži cilvēki pat nezina, ka jāiesniedz nodokļu grāmatiņa, kā izskatās nodokļu grāmatiņa, un, ja grāmatvedis viņu “neatvelk aiz rokas” un nepiedalās nodokļu grāmatiņas iesniegšanas procesā, tad tā vispār netiek iesniegta. Ja kādreiz bija, ka bija fiziski jāaiznes nodokļu grāmatiņa, tad šobrīd esošais process liekas sarežģīts cilvēkam, kurš nav ar to saskāries un tad varbūt šis ir tas, kas ir jāmāca bērniem pamatskolā, jo šie procesi ir neizbēgami dzīvē.
• Vienojoties par algu “uz rokas”, SIA vadība visbiežāk nokļūst lamatās, ka darbinieks izņem nodokļu grāmatiņu no SIA, vai arī ieliek ķeksīti nepiemērot neapliekamo minimumu, vai ieliek ķeksīti piemērot paaugstinātu IIN 23% un uzņēmējam ir lielākas izmaksas uz šiem darbiniekiem un tas pat nav pamats darbinieka atlaišanai, darbinieks uz SIA rēķina saņem prēmiju pārmaksāto nodokļu veidā.
• Šīs modelis veido nevajadzīgus ķīviņus starp uzņēmēju, darbinieku, pasliktinās emocionālais stāvoklis SIA iekšienē, vairo izdegšanas procesus darbiniekiem, no tā bojājas veselība, rodas bailes, šaubas, darbinieki labāk dodas strādāt uz citām valstīm, jo tur ir skaidrāki samaksas modeļi. Darbiniekos un uzņēmējos rodas šaubas, bailes par to, kādu algu saņems “uz rokas” nākamajā mēnesī, vai cik lieli nodokļi būs jāmaksā nākamajā mēnesī SIA, jo viss balstās uz kaut kādām prognozēm, tai skaitā par darbinieku rīcību.
• Ja cilvēks neiesniedz nodokļu grāmatiņu, tad uzņēmējam darba algas nodokļi kopā sanāk aptuvenu 57%, kas salīdzinoši ir ļoti dārgi.
• Šobrīd spēkā esošais nodokļu grāmatiņas modelis, prognozētais neapliekamā minimuma modelis veicina to, ka darba algas nodokļi Latvijā ir ļoti augsti, neafektīvi un veicina pelēko nodarbinātību.

15. Ieviest atskaitē “Ziņas par darba ņēmējiem” atsevišķu kodu skolēnu, studentu pieņemšanai darbā un atlaišanai ārpus vasaras mēnešiem ar noteikumu, ja viņu bruto darba alga mēnesī nepārsniedz EUR 250, lai šos skolēnus, studentus nenoņem no vecāku apgādības nodokļu grāmatiņā, jo šobrīd, ja skolēns, students brīvdienās grib piestrādāt, nopelnīt kabatas naudu un viņu oficiāli pieņem darbā, tad viņš automātiski tiek izņemts no vecāku nodokļu grāmatiņas, jo tas notiek ar standarta darbā pieņemšanas kodu 11, kā visiem darbiniekiem un, ja vecāki to piefiksē, tad kā bērnu dabūt atpakaļ apgādībā nodokļu grāmatiņā, tas ir milzīgs sarežģīts process, jo noteikumi par to īsti nav uzrakstīti. Zvanot trīs reizes uz VID konsultatīvo tālruni, tika saņemtas trīs konsultantu pilnīgi dažādas atbildes par to, kāds dokuments vecākam ir jāpievieno, lai atjaunotu bērnu apgādībā nodokļu grāmatiņā. Zvanot uz VID konsultācijas tālruni par to, kurā likumā var izlasīt to, kādos gadījumos bērns tiek noņemts no nodokļu grāmatiņas, kā rīkoties, lai to atjaunotu, tad vienīgais, ko VID darbiniece nosauca, ir likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli pants Atvieglojumi maksātājam 5. punkts Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi par to taksācijas perioda daļu (attiecīgo kalendāra mēnesi), kurā šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma mēneša apmēru un kuriem tiek piemērota šā likuma 15. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā nodokļa likme. un 6. punkts Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi par visu taksācijas gadu, ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona taksācijas gada laikā patstāvīgi ir saņēmusi ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma gada apmēru un kuriem tiek piemērota šā likuma 15. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā noteiktā nodokļa likme. Kas tur ir rakstīts nav skaidri gaiši saprotams normālam cilvēkam un jāiet konsultēties pie jurista, lai vispār izlasītu šī likuma normas, kur nu vēl, lai tās varētu saprotami ievērot. Šajos punktos nevar skaidri salasīt to, ka, ja skolēnu, studentu pieņems oficiāli darbā, tad viņu automātiski izņems no vecāku apgādības (nodokļu grāmatiņas), šeit nav salasāms tas, kādā veidā vecāks var atjaunot bērnu apgādībā (nodokļu grāmatiņā), šeit nav salasāms tas, ka, ja tomēr ievēros nosacījumus, vecāks iesniegs pareizu iesniegumu, paskaidrojumu vai izziņu no SIA, kurā bērns ir nodarbināts un atjaunos bērnu apgādībā savā nodokļu grāmatiņā, šeit nav salasāms, ka bērnam, iesniedzot savu nodokļu grāmatiņu SIA, obligāti ir jāieliek ķeksītis nepiemērot neapliekamo minimumu, jo savādāk atkal viss šis darbs ir vējā un bērns tiek izņemts no vecāku apgādības nodokļu grāmatiņā.

Šis ir stāsts par to, ka Latvijā likumi ir palikuši nesaprotami, nelasāmi un līdz ar to, lai cilvēks būtu drošībā, labāk vai nu nedarīt neko, vai darīt to nelegāli, jo, ja centīsies ievērot likumus, tad viennozīmīgi kaut ko atņems, uzbruks, pieprasīs, kāds likuma pants, vai noteikums nebūs kārtīgi izlasīts, saprasts un par to saņems sodu. Jo norma ir ļoti laba, ka bērns var oficiāli piestrādāt saņemot bruto algu līdz EUR 250 mēnesī, bet varbūt, lai izvairītos no vismaz dažām šīm peripetijām, tad jānosaka, ka bērns nedrīkst šādos gadījumos iesniegt savu nodokļu grāmatiņu SIA. Ideja ļaut bērniem piestrādāt ir ļoti laba, jo tad viņš šajā laikā apgūst darbus, attīstās, netaisa problēmas, mācās pelnīt sev un šādi cilvēki mums ir vajadzīgi, bet šis sarežģītais modelis māca, ka, lai nenoņemtu no vecāku nodokļu grāmatiņas bērna apgādību, jo nav zināms, kā tur tikt atpakaļ, veicina bērna domāšanu par nelegālo darbu un nodara kaitējumu valsts budžetam.

Negatīvās sekas, ko rada šobrīd spēkā esošais modelis par skolnieku, studentu nodarbināšanu ārpus vasaras mēnešiem:

• Vecāki baidās laist bērnus piestrādāt brīvdienās, jo tad bērnus izņems no viņu apgādības nodokļu grāmatiņās un viņiem samazināsies ikmēneša alga “uz rokas”, jo būs jāmaksā lielāks IIN.
• Skolēni, studenti piestrādā nelegāli un to apgūstot arī dzīvē, ka nelegāli strādāt ir drošāk, ka nodokļi nav jāmaksā;
• Ka uzņēmumiem ir sarežģīti piesaistīt oficiāli ar līgumiem skolēnus, studentus darbam brīvdienās, piemēram, ielu tirdzniecībā, kafejnīcās, kur cilvēku pieplūdums ir brīvdienās;
• Ka bērni labāk sēž mājās pie datora, uz vecāku kabatas naudām, nekā kaut ko dara, mācās strādāt, dzīvot, mācās pelnīt sev.
• Neskaidri uzrakstīti noteikumi un likumi rada pelēko ekonomiku, jo, ja cilvēks kaut ko grib, tad viņš lasa noteikumus kā to sasniegt un dara, bet pie nesalasāmiem likumiem, noteikumiem, nezināmām sekām cilvēks vai nu nedara neko un tikai kritizē citus, vai dara to nelegāli, kā nu sanāk. Cītīgākie izburas cauri likumiem, cenšas strādāt legāli, bet reizēm “dabū trūkties”, jo viņš nav sapratis kādu likuma normu un nākas piemaksāt par to, ka ir centies strādāt likumīgi.

16. Atcelt “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām” par iepriekšējā mēnesī atlaisto darbinieku darba algām vai ieviest to, ka šo atskaiti iesniedz vienu reizi gadā līdz 1. februārim kopā ar informāciju par darbiniekiem, kuri turpina darba attiecības. Jo Darba devēja ziņojumos katru mēnesi šobrīd ir iekļauta informācija par bruto algu, aprēķinātām VSAOI, par aprēķināto IIN. Pirms vairākiem gadiem atskaitē Darba devēja ziņojums aprēķinātais IIN parādījās nevis par pagājušo mēnesi, bet par aizpagājušo mēnesi un tad varbūt bija aktuāli, ka Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām bija jāiesniedz nākamajā mēnesī pēc darbinieku atlaišanas, lai VID būtu dati par aprēķināto IIN, bet šobrīd Darba devēju ziņojumā tiek norādīta informācija par visiem nodokļiem, kuri attiecas uz iepriekšējā mēneša darba algām. Ziņās par darba ņēmējiem tiek deklarēta darbinieku pieņemšana un atlaišana, līdz ar to šie dati arī ir pieejami, gan VID, gan VSAA. Ja šis Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām darba algām vajadzīgs, lai tas nonāktu Gada ienākuma deklarācijās, tad šo var atvieglot uzņēmumiem un grāmatvežiem, ka par darba algām tiek iesniegts viens Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām vienu reizi gadā līdz sekojošā gada 1. februārim par iepriekšējo pārskata gadu un tas atrisinās ļoti milzīgu birokrātiju.

Negatīvās sekas, ko izraisa šobrīd spēkā esošā likuma norma par Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām iesniegšanu katru mēnesi, kad ir atlaists kāds darbinieks:

• Tiek kavēti termiņi Paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām iesniegšanu par darba algām, jo SIA ir jāatceras iesniegt Ziņas par darba ņēmējiem, tad kad ir atlaists darbinieks trīs dienu laikā. Ja tas notiek mēneša sākumā, tad līdz nākamā mēneša sākumam grāmatvedis, kurš ir noslogots ar visām pārējām atskaitēm, jau ir aizmirsis, ka pagājušā mēneša sākumā ir bijis atlaists darbinieks, aizmirst iesniegt atskaiti un rada draudus, ka vadītājs var saņemt administratīvo sodu par atskaišu termiņa kavēšanu.
• Tas rada lieku birokrātiju, administratīvo slogu un vajadzīgām, saimnieciskām lietām nepietiek laika.
• Šīs paziņojums ir neloģisks darba algām tādā aspektā, ka visos citos gadījumos šajā atskaitē par izmaksātajām summām fiziskām personām ziņo pēc naudas izmaksas fakta, bet attiecībā uz darba algām ir jāziņo arī par neizmaksātajām darba algām.

17. Rast iespēju atvieglot pašnodarbināto nodokļu aprēķināšanas sarežģītību, šobrīd pašnodarbinātajām personām ir divas iespējas: 1) pašnodarbinātā statuss vispārējā kārtībā; 2) pašnodarbinātā statuss kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam.

Ja pašnodarbinātais darbojas vispārējā kārtībā aprēķinot VSAOI un IIN, tad pēc 2018. gada nav prognozējams, cik lieli nodokļi viņam būs jāmaksā, jo tā gradācija ir no 10% nodokļos, līdz aptuveni 51% nodokļos no peļņas un tā ir ļoti milzīga starpība, viņiem nav zināms, kāds ir jāuzliek uzcenojums, lai viņi varētu samaksāt visus nodokļus un vēl nopelnīt, jo, ja viņu peļņa mēnesī ir zem EUR 700, tad no tās ir 10% VSAOI, ja peļņa ir virs EUR 700 mēnesī, tad VSAOI ir 31.07%. Slieksnis peļņa zem EUR 700 un virs EUR 700 ir straujš lēciens no 10% uz 31.07% VSAOI, un cilvēki baidās no šī lēciena un cenšas strādāt, līdz EUR 700 peļņai bremzējot savus ieņēmumus, jo baidās, ka nevarēs atļauties samaksāt valstij un būs parādnieki, ka viņiem “uzbruks” VID. Ja izņemtu šo straujo kāpuma slieksni vai mazinātu to sadalot trijās daļās, tad pašnodarbinātās personas varbūt atļautos vairāk pelnīt. Bet tad seko nākamais nezināmais IIN, kura apjomu var uzzināt tikai nākamajā gadā pēc 1. marta, kad sagatavos Gada ienākuma deklarāciju, vēl IIN 20%, 23% vai 31%, kur arī ir mainīgie atkarībā no peļņas lieluma. Šāda strādāšana neziņā atkal cilvēkus piespiež strādāt nelegāli, kaut gan viņi labprāt strādātu legāli, bet baidās, jo varbūt viņi nespēs samaksāt nodokļus un būs parādnieki. Šo absurdo aprēķinu arī taisa prognozējamais neapliekamais minimums, ka, ja to nomainītu uz fiksētu neapliekamo minimumu, tad šī darbība būtu saprotamāka, prognozējamāka. Šis modelis ir ļoti sarežģīts pat grāmatvežiem, kur nu vēl pašām pašnodarbinātajām personām, līdz ar to viņiem vēl ir jāņem grāmatvedības pakalpojums, jo pēc konsultācijām ar VID neko vairs nesaprot, kas veicina aiziešanu pelēkajā ekonomikā.

Ja pašnodarbinātais strādā Mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, tad nodokļa aprēķināšana un grāmatvedība ir daudz vienkāršāka, bet 25% mikrouzņēmuma nodokli rēķina no visiem ieņēmumiem, līdz ar to tas ir ļoti labs pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav lielas materiālās izmaksas, bet tiem, kuriem ir lielas materiālās izmaksas, šis modelis ir ļoti neizdevīgs un tad atkal ir jāskatās, kāda produkta cena ir jāuzliek, lai varētu segt visas materiālās izmaksas, samaksāt nodokli un vēl nopelnīt sev. Tad varbūt lielāks pienesums valsts budžetā būtu, ja samazinātu šo nodokli uz 15%-20% un vairāk pašnodarbinātās personas pārietu mikrouzņēmuma režīmā, kur grāmatvedība, uzskaites, nodokļa aprēķins ir vienkāršāki un tādējādi arī daļa, kuri strādā nelegāli, atgrieztos legālajā tirgū.

Latvijā ir ļoti daudz talantīgi cilvēki, kuri izpaužot savus talantus sniedz apbrīnojamus pakalpojumus, ražo brīnišķīgas garšas, produktus, jo latvieši ir gardēžu un izgudrotāju tauta, kura ar maziem resursiem var radīt skaistas, gardas lietas, Latvijā par varētu attīstīt garšu tūrismu, jo katrā ražojumā ir savi brīnumi. Tieši latvieši braukājot pa pasauli iemācās citu valstu ēdienu gatavošanas prasmes un Latvijā tās pagatavo vēl garšīgāk, nekā tās ir šo ēdienu mītnes zemēs. Un tieši tāpēc ērts un abpusēji izdevīgs modelis, kad ir viegli veicama uzskaite, viegli samaksājams nodoklis, pildītu Latvijas valsts budžetu. Cilvēkiem pēc savas uzbūves nepatīk krāpties, viņi labprāt maksā nodokļus, ja tie ir samērīgi, ja noteikumi ir saprotami, ja ir saprotamas sekas par noteikumu neievērošanu, diemžēl attiecībā uz pašnodarbinātajām personām, visas šīs trīs lietas klibo.

Negatīvās sekas, ko rada šobrīd spēkā esošie modeļi pašnodarbinātajiem:

• Cilvēki pie sarežģītiem likumiem baidās un labāk darbojas nelegāli, jo pastāv risks, ka saņems sodu cenšoties izpildīt šīs sarežģītās likuma prasības, kuru izpildes nodrošināšana ir dārga. Protams, pastāv risks saņemt sodu arī strādājot nelegāli, taču tas varbūt izmaksās lētāk par ieguldījumiem birokrātijā, konsultācijās, grāmatvedības pakalpojumos.
• Vispārējā kārtībā nodokļu gradācijas ir no 10-51%, kas izraisa šaubas un bailes strādāt legāli, jo tad var būt vairāk problēmas, nekā strādājot nelegāli, jo varbūt nepieķers, strādājot “pa kluso”.
• Mikrouzņēmuma nodokļu režīmu neizvēlas, jo 25% no ieņēmumiem darbībai, kurai ir lielas materiālās izmaksas, ir ļoti dārgi, kaut gan grāmatvedība, uzskaite, nodokļu aprēķināšana ir viegla un saprotama.
• Vispārējā kārtībā slieksnis peļņai zem EUR 700 un virs EUR 700 ir straujš lēciens no 10% uz 31.07% VSAOI, un cilvēki baidās no šī lēciena un cenšas strādāt līdz EUR 700 peļņai bremzējot savus ieņēmumus, jo baidās, ka nevarēs atļauties samaksāt valstij un būs parādnieki, ka viņiem “uzbruks” VID. Ja viņi tomēr “saņemas” un strādā ar peļņu virs EUR 700 un “sagremo” šo nodokli, tad nākamajā gadā pēc 1. marta iesniedzot Gada deklarāciju seko nākamais “blieziens” maksājamais IIN, kura nomaksai nauda jau ir iztērēta, jo brīdī, kad nauda ienāca, nebija zināmas prognozes, cik tas varētu būt IIN naudas izteiksmē.

18. Atcelt uzņēmumu ienākuma nodokli nesamaksātajiem debitoru parādiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma panta. Nedrošie debitoru parādi pirmās daļas Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 1. punku tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2. punktu tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3. punktu par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši šā panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums. Pēdējos gados ir parādījušies ļoti daudz SIA, kuri paņem preces vai pakalpojumus un nesamaksā, jo viņus ir “uzmetuši” darījumu partneri, vai iepirkumu līgums ir lauzts, vai VID izbeidz viņu saimniecisko darbību, vai ir vienkārši krāpnieki, bet cietējs atkal ir legālais SIA, kurš cenšas strādāt legāli, jo viņš ir pārdevis preci, sniedzis pakalpojumu legāli, viņš ir no šī samaksājis valstij PVN, viņš ir iztērējis savus resursus par preces iegādi, ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, kurus nevar atgūt un tad vēl papildus viņam ir jāsamaksā UIN 20%, kura pirms nodokļa likmes piemērošanas koriģēta saskaņā ar šā likuma 4. panta devīto daļu (turpmāk tekstā UIN 25%) kā sodu par to, ka viņš ir centies strādāt legāli. Bieži vien šie nemaksātāji vienkārši “pazūd”, viņus nevar atrast ne juridiskajās adresēs, ne kā savādāk. Mazie un vidējie SIA, kuri ir saskārušies ar šo likuma normu, jūtas piekrāpti ne tikai no sadarbības partnera puses, bet arī no valsts pārvaldes puses un iestājas pretreakcija maksāt nodokļus, strādāt Latvijā, vai strādāt legāli.

Papildu pēdējos gados ļoti strauji pieaug gadījumi, kad sadarbības partneris, piemēram, februāra mēnesī stabili strādā, notiek sadarbība, samaksa tiek veikta, bet tad viņam rodas problēmas ar VID, paliek parādā par pēdējo mēnešu precēm, pakalpojumiem, solot atrisināt problēmas ar VID un turpināt strādāt, maija mēnesī viņam jau tiek atņemts PVN statuss, jūlijā viņam tiek izbeigta saimnieciskās darbība, oktobrī Latvijas vēstnesī VID nopublicē paziņojumu par likvidāciju un likvidatoru pieteikšanos, un novembra sākumā šis sadarbības partneris apbrīnojamā veidā viena mēneša laikā ir likvidēts un atbrīvots no apmēram EUR 40000 nodokļa parāda un milzīgiem parādiem citiem SIA Latvijā. Izskatās, ka šim SIA ir ļoti ērti, jo VID viņu ir veiksmīgi atbrīvojis no visiem parādiem. Tad kuru labā strādā VID, krāpnieku vai labprātīgi nodokļu maksātāju labā? Par šo faktu labprātīgais SIA nodokļu maksātājs uzzina tikai nākamajā gadā pie gada pārskata sagatavošanas, jo likvidatori nepieteicās viena mēneša laikā, līdz ar to paziņojumi kreditoriem netika izsūtīti, PVN atgūt nav iespējams, resursus par precēm, pakalpojumiem atgūt nav iespējams, vienīgais labums, ka šajos gadījumos nav jāmaksā UIN 25%, bet pie šī modeļa paliek jautājums, kā legāli strādāt Latvijā un labprātīgi maksāt nodokļus, ja valsts pārvalde ar saviem instrumentiem iznīcina labprātīgos nodokļu maksātājus? Ja arī šis SIA redzētu paziņojumu laicīgi un pieteiktos par likvidatoru, vai tajā brīdī viņš neuzņemtos tā SIA nodokļu parādu EUR 40000 un vēl citus šī SIA parādus? Un šādi gadījumi ir vairāki, tos veicina VID. Saskaņā ar likumiem parasts SIA vispār bez parādiem var nolikvidēties viena mēneša laikā, ja viņam ir kreditori, tad to var izdarīt ne agrāk kā trīs mēnešu laikā, bet VID to var izdarīt bez likvidatoriem pat nenogaidot 1 gadu no brīža, kad SIA ir beidzis aktīvu saimniecisko darbību.

Negatīvās sekas, ko rada šī likuma norma:

• Nodokļu maksātājus, kuri ir saskārušies ar šī likuma normu, ir ļoti grūtu atgriezt legālajā ekonomikā, jo viņi vairs neuzticas valsts pārvaldei, likumiem, noteikumiem, tiesiskumam.
• Pārceļ biznesus uz citām valstīm.
• Negrib maksāt nodokļus, un nevis tāpēc, ka nevar samaksāt, bet principiālu apsvērumu dēļ.

19. Ieteikums pārrakstīt likumus, noteikumus cilvēkiem, uzņēmējiem saprotamā valodā, jo, ja likumi ir uzrakstīti sarežģīti, tad viņus arī nevar izpildīt, ja naudas sodi tiek izteikti nevis EUR, bet naudas vienībās, kur ir jāizlasa vēl kādi noteikumi, lai to saprastu, ja soda mēri ir nesaprotami izteikti, tad arī likuma normu ievērošana nav pietiekams motivators. Pēdējos 10-15 gados likumi, noteikumi ir palikuši nelasāmi, jo tie tiek rakstīti krāpniekiem, bet tie, kuri grib strādāt legāli, tos vairs nevar izlasīt. Latvijā kā jebkurā valstī ir 10-20% krāpnieki, bet pārējie 80-90% grib strādāt un saņemt samaksu legāli, mierīgi naktīs gulēt, vairot labklājību un bagātību, līdz ar to, ja likumus pārrakstīs cilvēkiem saprotamā valodā, lai tie, kuri grib strādāt legāli, tos var viegli ievērot un strādāt, tad samazināsies pelēkā ekonomika. Tāpat arī jābūt skaidri saprotamām sankcijām un soda mēriem un, ja šie būs saprotamā valodā, tad var reāli sākt domāt par uzlabojumiem.

Negatīvās sekas no nekvalitatīvām un nesaprotami uzrakstītām likumu normām, noteikumiem:

• Tas rada, piemēram, SIA vadītāju un grāmatvežu “cīņu” par to, cik liels ir UIN 20% vai 25%, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pants nosaka, ka Nodokļa likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes, kura pirms nodokļa likmes piemērošanas koriģēta saskaņā ar šā likuma 4. panta devīto daļu. Un 4. panta devītā daļa nosaka, ka Nosakot taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Vai šajās likuma normās ir skaidri pateikts, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā ir 20% vai 25%? Un tikai īpaši apķērīgie saprot, ka 20 ir jāizdala ar koeficientu 0.8, lai saprastu, cik reāli būs jāmaksā UIN. Ar šādām mistiski uzrakstītām likumu normām ir pilni likumi. Cilvēks sāk lasīt par kaut ko, kas ir jāuzzina un viņu “pārmet” vēl uz citu pantu, tad vēl uz citu pantu, un tad, kad ir sasniegtas beigas, nevar atcerēties, par ko vispār sāka lasīt. Pie šādas situācijas normālu likuma izpildi nevar prasīt, cilvēkiem un uzņēmējiem jau sāk palikt viss vienalga, jo saprast ir ļoti sarežģīti.
• Tas rada to, ka tie grāmatveži, kuri pirms 10 gadiem skaitījās gudri grāmatveži, šobrīd ir palikuši par datu ievades speciālistiem, jo vairs nespēj izlasīt likumus un noteikumus.
• Tas rada to, ka no šī cieš īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, jo labu grāmatvedi pieņemt darbā ir ļoti dārgi, viņi slēdz līgumus ar ārpakalpojumu grāmatvežiem, ar kuriem situācija valstī šobrīd ir dramatiska, lielākā daļa, t.sk. sertificētie grāmatveži, nepārzina likumus, baidās no VID un aprēķina uzņēmējiem palielinātus nodokļus, lai tikai neatnāk VID pārbaude tā nodarot kaitējumu mazajam un vidējam biznesam.
• Šī rezultātā rodas situācijas, ka zvanot uz VID konsultācijas tālruni pārsvarā gadījumos saņem ļoti kvalitatīvu konsultāciju, bet tad, kad atnāk VID ierēdņi pārbaudēs, viņi nezinot likumus liek uzņēmējiem aprēķināt nepareizus nodokļus. Un tajos uzņēmumos, kuros ir bailīgi grāmatveži un vadītāji, viņi tajā brīdī ir gatavi samaksāt visu, lai tik viņus liek mierā, kas ir diezgan graujoši.
• Likumi ir interpretējami un atkal rodas neskaidrības, kā rīkoties. Ir vesela kaudze VID metodisko noteikumu, konsultācijas, bet nevienam no viņiem nav juridiska spēka, jo juridisks spēks ir tikai likumiem, noteikumiem vai uzziņām saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, līdz ar to atkal uzņēmēji iegulda milzīgu enerģiju, bet tad, kad situācija nonāk līdz tiesai, tad interpretācijas un neskaidrības noved pie zaudējumiem un attiecīgi pie negācijām uz valsts pārvaldi.
• Ar šo labprātīgie nodokļu maksātāji tiek padarīti par krāpniekiem, ar to daudziem ir ļoti grūti sadzīvot un viņi aizbrauc no Latvijas.